top of page
Search
  • Writer's pictureMarta Lagzdiņa

Gribu kucēnu! Ko tālāk?

Šķirne izvēlēta, lēmums pieņemts - ko tālāk? Kā tikt pie kucēna?

Teikšu uzreiz - tas ir laikietilpīgs process, ja gribas visu izdarīt pareizi un iegūt labāko rezultātu.

Jāsāk ar to, ka es runāju par situāciju, kad vēlies iegādāties konkrētas šķirnes pārstāvi, nevis vienkārši sunīti.

Protams, ir viegli ieiet ssā un atrast kucēnu pēc sludinājuma. Arī es iepriekš pētīju sludinājumus un gribēju zvanīt katram, kas sludināja - 'Labradors, šokolādes, laba cena!' Tomēr, iekšā kaut kas nešķita pareizi, tādēļ sazinājos ar sev pazīstamu kinoloģi (tad pati vēl nemācījos) un uzdevu jautājumu - kāda atšķirība suns no sludinājuma vai suns no atzītas audzētavas ar ciltsrakstiem. Tagad, apvienojot viņas atbildi un nu jau manas zināšanas, varu teikt, ja man kāds kādreiz jautās, es vienmēr ieteikšu izvēlēties suni no audzētavas vai pieredzējuša audzētāja.

Jāsāk ar to, ka dokumenti un ciltraksti nav prestiža lieta, bet gan drošība un garants. Garants, ka suns ir tīras šķirnes un bez iedzimtām veselības problēmām. Visiem suņiem, kas tiek pāroti atzītās audzētavās, tiek pārbaudītas iedzimtas locītavu slimības, redzes stāvoklis, cilstraksti. Šādi tiek nodrošināts, ka kucēni būs veseli un šķirnes standartam atbilstoši. Arī ir dzirdēti neskaitāmi stāsti par krāpniekiem, kucēnu ražotājiem, kas nes papildus risku un iespēju iegrābties. Tieši šī garanta dēļ arī mēs izvēlējāmies ieguldīt laiku un līdzekļus, nevis vienkāršāko ceļu kucēna meklēšanas procesā.



''Mums būs sunītis''

Kad pieņēmām lēmumu kucēna ņemšanai, man bija pilnīga pārliecība - mēs meklēsim Latvijas Kinoloģiskās federācijas, Labradoru - retrīveru kluba audzētavu vai audzētēju (audzētavas meklē šeit). Veicu tālāku izpēti - apskatīju pieejamo informāciju, suņu un iepriekšējo kucēnu bildes, audzētāju info un visu citu, kas redzams soc. tīklos un mājaslapās. Sazinājos ar pāris sev tīkamākajā audzētavām, kurās plānoti kucēni, un iestājāmies gaidītāju rindā.

Patiesībā mēs savu rindu izstāvējām ātri - no pirmajām ziņām līdz apstiprinājumam ''Jums rezervēts kucēns'' pagāja nepilni 6 mēneši. Tas ir ātri. Esmu dzirdējusi gadījumus, kad kucēnu gaida vairākus gadus. Tādēļ man liekas pilnīgi neatbilstošas cilvēku iegribas un neapmierinātība - gribu kucēnu un jau vakar. Suns nav piena paka, kam aizskriet pakaļ uz veikalu, spontānu lēmumu iespaidā.

Es nekad neaizmirsīšu to rudenīgo 31. oktobra dienu, kad pēc sarunas ar audzētāju mēs saņēmām pozitīvu apstiprinājumu par kucēna rezervāciju. Tuvākās dienas jau nomocīju savus ģimenes locekļus ar prieka dejām un sajūsmas izsaucieniem '' Mums būs sunītis''.

Un tad sākās grūtākais - 2 mēnešu ilgais dienu skaitīšanas laiks līdz satikšanās brīdim. Bet tas bija labs laiks, kad sagatavoties ne tikai morāli, bet arī praktiski pielāgot māju kucēna ienākšanai ģimenē.


Kiwi jeb Beckettelf Star from Stanford

Kiwi pāris dienu veca. Foto: Beckettelf

Kiwi piedzima 29.10.2020. Beckettelf audzetavā, Rīgā. Viņas mamma ir melna labradoru meitene Perla (Beckettelf The Last Vesper) un čempionu tituliem bagātais, brūnais labradors - Tango (Gilbron Pride Tango Marron). Metiens bija kupls - 2 melnas meitenes, 1 melns puika, 2 šokolādes puikas un 1 šokolādes meitene - mūsu Kiwi (vairāk par audzētavu un konkrēto metienu šeit).

Mums ir paveicies ar lielisku audzētāju, kas mums regulāri sūtīja bildes un joprojām ir atbalsts, ja rodas kādas neskaidrības vai vienkārši nepieciešams padoms. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo reti kuram ir tik liela pieredze ar konkrēto šķirni un konkrētā suņa iedzimtajām rakstura un veselības īpatnībām.


Kiwi 3,5 nedēļas. Foto:Beckettelf

Pirmoreiz ar Kiwi satikāmies jau decembra sākumā, kad kucēniem bija mēnesis. Aizbraucām iepazīties gan ar suņu saimi, gan audzētāju. Pirmā tikšanās protams ir īpaša, jo mazie kunkulīši ir aizkustinoši un bezgala mīļi. Tomēr, iesaku šo tikšanos izmantot ne tikai, lai jūsminātos par mazajiem, bet arī lai uzdotu sev interesējošos un svarīgos jautājumus par kucēna uzņemšanu ģimenē, jo dienā, kad kucēns dosies mājās būs jauni jautājumi.


Viena no jaukākajām atmiņām par to dienu (neskaitot neizmērojamo prieku par kucēniem) ir iepazīšanās ar Kiwi mammu Perlu. Es sēdēju zemē pie kucēnu kastes un viņa man sēdēja piespiedusies cieši klāt,un laizīja vaigu. Ziniet, man bija sajūta, ka viņa tiešām zināja, ka ļoti mīlesim viņas meitiņu un labi par viņu rūpēsimies. Braucot mājup, es vēl noteicu - es gribu, lai Kiwi arī ir tik mīļa un bučīga. Un ir! Vēl tik bučīgu suni kā Kiwi ir grūti atrast.

Kiwi 6 nedēļas Foto: Beckettelf

Kucēna izvēlēšanās un iegādes process

Man bieži jautā kā izvēlēties kucēnu no metiena vai kā mēs izvēlējāmies Kiwi. Šajā gadījumā viņa bija vienīgā šokolādes meitene metienā, kas nedeva mums izvēles iespējas. Tomēr, mums krita laimīgā loze - sadzīvojam tik labi, ka šķiet izvēlēties labāk pat nebūtu iespējams.

Bet ir divi ceļi, kā izvēlēties kucēnu. Pirmais un, manuprāt, pareizākais - audzētājs izvēlas kucēnu priekš jaunajiem saimniekiem, iepazīstot to dzīvesveidu, ekspektācijas un vēlmes par suņa nākotni.

Audzētājs vislabāk pazīst kucēnu, tādēļ vislabāk varēs pateikt izteiktākās kucēna īpašības un atbilstību jaunajiem saimniekiem. Otrais, izvēlēties pašiem. Esmu dzirdējusi, ka medību suņus izvelas pēc tā, kurš no kucēniem pirmais aiziet gulēt pēc rotaļām vai pēkšņas pamodināšanas - tam esot stabilākā nervu sistēma. Citi gaida, kurš pienāks pirmais klāt. Metodes ir dažādas.


Jāņem vērā, ka, gan pēc likuma, gan suņu attīstības procesiem, kucēnu nedrīkst no mātes atšķirt ātrāk kā 8 nedēļu vecumā. Šis laiks kucēnam ir ļoti svarīgs, jo ne tikai tas iemācās patstāvīgi ēst, bet arī būt par suni - komunikāciju, spēlēšanos, ķermeņa valodu u.c. Protams, darbs turpinās arī ar jaunajiem saimniekiem, tomēr kucēnu vest mājup ātrāk par šīm 8 nedēļām nevajadzētu. Arī no praktiskā viedokļa - pirms došanās uz jaunajām mājām kucēni tiek sačipoti un saņem pirmo vakcināciju (2. vakcinācija pēc mēneša) un drošības labad ir labāk ja pēc šīm pirmajām potēm kucēns ir ar audzētāju un savu māti, ja rodas kādas komplikācijas. Kā arī līdz tam laikam tiek sagatavoti dokumenti - lolojumdzīvnieka pase un atsavināšanas līgums.

Bieži vien audzētāji arī parūpējas par ''kucēna paciņu'', kurā iekļauj gan kārumus, gan barību, gan kādu mantiņu vai noderīgu lietu. Tas, protams, ir katra audzētāja ziņā un nav obligāts pasākums, bet var tiešām noderēt iedzīvošanās procesā. Svarīgi ir arī noskaidrot ar ko kucēns piebarots (papildus mātes pienam) un vēlams izvēlēties to pašu barību, lai iedzīvošanās procesu neaizēnotu vēdera problēmas, kas var rasties pēkšņi nomainot barību.

Vēl mājupbraucienam iesaku nodrošināt sedziņu, kur mazajam ieritināties un apbruņoties ar salvetēm, jo kucēnam, kas nekad nav braucis mašīnā, var rasties dažādas ķibeles.


Un pienāca ilgi gaidītā diena - 27. decembris, kad devāmies pēc Kiwi.

Kā pagāja pirmās naktis? Kā iekārtot māju? Kas kucēnam ir nepieciešams? Par to stāstīšu nākamreiz.



402 views0 comments

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page