top of page
Search
  • Writer's pictureMarta Lagzdiņa

Kādas šķirnes suni izvēlēties?

Ir pieņemts lēmums - es gribu suni, bet ko tālāk? Kā izvēlēties savu īsto kompanjonu?

Oficiālajā FCI (Starptautiskā kinoloģijas federācija, kas veic sķirņu atzīšanu un reģistrēšanu) uzskaitē ir apmēram 360 suņu šķirņu, bet reālā situācija - krietni vien vairāk. Un, protams, jaukteņi un jaunās, modernās šķirņu kombinācijas, kā, piemēram, amerikāņu sapnis labradoodeļi.

Jā, suņa šķirnes izvēle var būt grūts un laikietilpīgs process. Īpaši, ja tas ir pirmais suns. Protams, suņa izskats ir pirmais, kas iepatīkas jaunajiem saimniekiem, bet tas noteikti nevar būt galvenais noteicējs izvēlē. Ir dzirdēti neskaitāmi stāsti par to kā nepareiza izvēle dara kaitējumu kā sunim, tā saimniekam, jo izvēloties suni tikai pēc modes vai ārējā izskata. Tāpēc, pirms izšķirties par labu suņa šķirnei, jāņem vērā daži nosacījumi:


Raksturs

Katrai šķirnei ir noteiktas rakstura iezīmes, kas piemīt lielākajai daļai tās pārstāvju. Jāsāk ar mērķi, kāpēc konkrētā šķirne vispār ir radīta. Tie ir dažādi - ganu, dzinēju, putnu, dekoratīvie u.c.

Šis mērķis pamatā nosaka suņa rakstura galvenās iezīmes. Kā, piemēram, aitu un ganu suņi ( Vācu aitu suns, Borderkollijs, Beļģu aitu suns u.c.) ir kustīgi, enerģiski, lojāli saimniekam, ar lielām darba spējām, kurām nepieciešama apmācība un cilvēka uzmanība. Vai piemēram, terjeri, kas tika izmantoti medībās (īpaši alu dzīvnieku medībās). Šie suņi būs ar krietni sarežģītākiem raksturiem, kam nepieciešama stingrāka audzināšana un saimnieku zināšanas (Džeka Rasela terjers, Bulterjeri,Velsas terjeri u.c). Protams, liela nozīme ir audzināšanai, bet pamata iedzimtos instiktus izmainīt vai ietekmēt ir grūti. Un dekoratīvie, kas aizgājuši tālu no savas oriģinālās izcelmes un vairāk piemēroti dzīvei bez īpašām 'suņu aktivitātēm'.


Izmērs un kopšana

Protams, suņa izmērs nav mazsvarīgs, īpaši ja plānojat tā iegādi dzīvei dzivoklī. Suni nevar nolikt plauktiņā vai istabas stūrī - jo lielāks suns, jo lielāka dzīves telpa tam ir nepieciešama. Arī jāpadomā par suņa guļvietu un transportēšanu.

Ne mazāk svarīga ir arī kopšana - cik suņu, tik kažoka īpatnību. Ir suņi, kuru apmatojums jākopj katru dienu, citi - paši lieliski tiek galā vai prasa pavisa nelielu iesaisti. Jo kuplāks un skaistāks kažoks, jo vairāk to pamanīsiet savā dzīves telpā. Protams, gluži kā glancētie žurnāli melo par cilvēku 'dabisko izskatu' tāpat ir ar suņiem. Aizejot uz izstādēm mēs redzam mirdzošus kažokus, ieveidotas frizūras un smaržīgus purniņus. Jāatceras, ka tas ir skaistumkonkurss - ikdienā suns ir suns un pie šāda skaistuma ir jāstrādā. Piemēram, izstādē noskatīts Jorkšīras terjers ir ar garu, ieveidotu apmatojumu, bantīti pierē un karalisku skatienu. Bet aiz tā stāv komanda grūmeru un saimnieka nedalīta uzmanība. Protams, bantīti ielikt var jebkuršs, bet palaidiet šo suni paskriet pa jūrmalas kāpām - ārā iznāks pavisam cits.


Dzīvesveids

Vēl viens svarīgs aspekts lēmuma pieņemšanai ir jaunā saimnieka dzīvesveids. Vai ikdienas pastaiga vai pat skrējiens ietilpst tavos plānos? Ikkatrai suņu šķirnei ir savs nepieciešamās slodzes līmenis. Vieniem pietiks ar pastaigu, citus nespēs nokausēt pat krosiņš pa mežu. Piemēram, šobrīd ļoti populārie Vejmārieši vai Vižlas būs lieliski pārgājienu un skrējienu biedri, Haskiji - ziemas prieku entuaziasti, bet Vācu aitu suņi - gribēs mācīties un nenogurdināmi strādāt. Bet mierīgāka dzīvesveida kompanjoni varētu būt pekinieši, Karaļa Čārlza spanieli vai labsirdīgie milži - Sanbernāri. Protams, tas nenozīmē, ka tie iztiks bez ikdienas pastaigas vai spēlēm pagalmā. Kustīgs dzīvesveids nāks par labu ikvienam sunim un saimniekam. Jāatceras, ka pat visslinkākais mājas mīlulis ir pelnījis ik dienu doties svaigā gaisā un kustēties.


Kā izdarīt izvēli?

Vislabāk par šķirni runā neviens cits kā tās pārstāvji, tādēļ ideālā gadījumā satikt vairākus no tiem. Protams, tas nav viegls uzdevums, bet vismaz aprunāties ar šo šķirņu saimniekiem gan vajadzētu. Un mūsdienu soctīklu laikmetā tas ir pavisam vienkārši - Instagram, Youtube un Facebook grupas, visdažādāko šķirņu suņu saimniekiem. Lielākoties suņu saimniekiem mīļākā tēma ir suņi - galvenais ir meklēt. Bet izvēlēties šķirni tikai tāpēc, ka kādam kaimiņam vai paziņai ir, gan nevajadzētu. Sekošana modei suņa izvēles procesā jāatstāj pēdējā vietā.


Kāpēc es izvēlējos labradoru?

Jāsāk ar to, ka šī mīlestība pret labradoriem (un suņiem vispār) manī ir no bērnības - es izaugu kopā ar lielisku un 'cilvēks suņa ādā' labradorieni Horu (bildē). Mūsu atmiņās viņa bija ideālais suns.


Un es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka arī man būs suņi un nebija šaubu - man būs labradors. Man nemaz nebija citu variantu.


Labradors izstaro inteliģenci, mīlestību un ir īstens kompanjons.

Tie nav skaļi, nerej bez vajadzības, ļoti mīl savus saimniekus un visus citus cilvēkus (īpaši bērnus).


Arī vizuāli, manuprāt, tie ir tiešām skaisti suņi ar dzintara acīm, kas skatās ar sapratni un siltumu.

Tā kā man patīk lieli suņi - izmērs ir tieši laikā. Kažoks - viegli kopjams un galvenais bez izteiktas 'suņu smakas'.

Arī dzīvesveids nav nepieciešams pārāk aktīvs - labradori nav ļoti aktīvi (mans kucēns gan ir pilnīgi cits gadījums), bet pastaigas izbauda tikpat ļoti kā mierīgu atpūšanos. Un to lielākais prieks ir strādāt - atnest. Jau kā to vārdā iekodēts retrīvers no angļu valodas retrieve - atgūt, atgriezt. Un tieši šie suņi medību aprindās ir pīļu un citu ūdens putnu atnesēji. Bet derēs arī kociņi, mantas un bumbiņas. Protams, nevar nepieminēt šīs šķirnes īpašās attiecības ar ūdeni. Peldēt? Nekādu problēmu!


Vienīgais sarežģījums, ar ko saskārāmies, kad bija laiks pieņemt lēmumu - krāsas izvēle. Kad pie mums ieradās Hora (vairāk kā 20 gadus atpakaļ), tad labradors Latvijā pārsvarā bija melns, dažreiz - dzeltenais. Šobrīd Latvijā ir plaši pārstāvētas visas 3 krāsas un to variācijas. Lai gan jau sen sirdī loloju sapni par šokolādes krāsu, kad bija jāpieņem lēmums domas sāka dalīties. Varbūt melno, bet varbūt gaišo, bet varbūt rižo (šobrīd pie mums ir viena audzētava, kas izkopj rudu jeb spilgti dzeltenu labradoru līniju). Tomēr, skatoties bildes un pētot pieejamās audzētavas - brūnais skaistums ar dzintara acīm pielika punktu visām šaubām. Un nu jau vairākus mēnešus ar mums aug un mūs audzina šokolādes labradoru meitene Kiwi. Kā mēs satikāmies? Tas arī ir garšs stāsts - par to nākamreiz.










336 views0 comments

Comments


bottom of page