top of page
Search
  • Writer's pictureMarta Lagzdiņa

Kucēna socializācija

Kucēna socializācija ir ļoti svarīgs process, lai suns kļūtu par īstenu kompanjonu un mācētu dzīvot cilvēku sabiedrībā.

Tā nav tikai suņa iepazīstināšana ar cilvēkiem un citiem suņiem, bet gan pieradināšana pie dažādām situācijām, sajūtām un notikumiem. Un galvenais - pozitīvu asociāciju veidošana.

Socializācijas svarīgākais periods ir līdz 4 mēnešu vecumam, kad mazo ķepaini jāiepazīstina ar pasauli.


Pieradināt pie pieskārieniem

Lai arī cik savādi tas neizklausās, suni nepieciešams pieradināt pie pieskārieniem. Protams, ne tikai glāstiem un čubināšanas, bet arī dažādām darbībām. Kā piemēram, kucēns jāpieradina pie ķepu, ausu un zobu atrādīšanas un aiztikšanas. Iemesls ir pavisam praktisks, lai situācija, kad jāgriež nagi, nebūtu liels pārsteigums. Vai, kad jātīra ausis - nebūtu liels pārdzīvojums. Tieši tas pats stāsts par zobiem. Pat ja kucēnam nekas nekaišs, saimniekam nepieciešams pārbaudīt suņa zobus, aiztikt ausis, masēt ķepas un tamlīdzīgi. Protams, sākumā sunim tas var nepatikt, īpaši zobu atrādīšana, bet ar laiku pie šī procesa pierod un, nepieciešamības gadījumā, tas vairs neizraisa nepatiku vai pārsteigumus.

Šis pats par mazgāšanu un slaucīšanu. Tomēr, kucēnu nedrīkst bieži mazgāt ar šampūnu, tas sabojā kažoka dabiskās eļļas un spīdumu. Bet tā kā Latvijas dabā dubļi ir regulāra parādība, tad noskalošana vai noberzēšana ar dvieli ir nepieciešama salīdzinoši bieži.


Dažādas situācijas, dažādas vides

Protams, suns vislabāk jūtas dabā, mežā, pludmalē, kur var skriet uz visām debess pusēm. Tomēr, tas nedrīkts būt viss, ko suns ir redzējis. Kucēna socializācijas periodā kucēnam jāparāda dažādas vides - pilsēta, meži, ūdeņi, mašīnas un cilvēki. Pieaugušu suni pie šādām lietām pieradināt var būt problemātiski. Ja suns ir audzis lauku idillē, tad pēkšņi nonākot pilsētā, skaņas un atmosfēra var izraisīt bailes un pat agresiju, bet garantēt, ka suns visu mūžu var dzīvot vēsā mierā, tālu no pilsētas,nevar neviens. Īpaši, ja ģimenē aug suns kompanjons.

Tomēr, viena no būtiskākajām lietām, kas jāatceras pirms socializācijas uzsākšanas, ir tas, ka kucēnu, kas nav saņēmis atkārtotās potes nekādā gadījumā nedrīkst vest draudzēties ar citiem suņiem un socializēt vidēs, kur ir iespēja saslimt. Piemēram, pilsētā vai daudzīvokļu pagalmā. Šāda bezatbildīga rīcība var novest pie nopietnām veselības problēmām.


Tad jūs jautāsiet - kā tad kucēnu socializēt, ja tas līdz 3 mēnešu vecumam ir jāierobežo, bet efektīvākais socializācijas periods ir tik īss. Sākt var pavisam vienkārši - socializēt ar cilvēkiem, dažādām situācijām mājās, skaņām un braukšanu ar auto. Nodrošinot kucēnam interesantu ikdienu līdzās saimniekiem, tas jau sāk pamazām pierast pie situāciju dažādības un sagatavojas tālakajai pasaules iepazīšanai. Piemēram, Kiwi ik pa laikam ļoti patīk skatīties TV. Viņa bieži vien reaģē uz dažādām skaņām, attēlu un kustību. Tā arī ir daļa no socializācijas. Piemēram, varu ieteikt lielisku raidījumu Netflix - Canine Intervention. Ne tikai saturiski lielisks, bet arī suņu skaņām bagāts.


Kad kucēns sapotēts, tad droši var doties uz kucēnu skoliņu, pastaigu laukumiem un izpētīt dažādas pilsētas. Svarīgi visā šajā procesā neaizmirst galveno - radīt pozitīvas asociācijas un maksimāli pasargāt kucēnu no sabīšanās iespējas vai agresijas. Traumas, kas iegūtas agrā vecumā var atstāt būtiskas sekas uz visu dzīvi un apgrūtināt tālāku kopdzīvi.


Mūsu pieredze

Mēs Kiwi audzinām kā īstu ģimenes locekli, iesaistot viņu visos sadzīves procesos un ļaujot viņai piedalīties ikdienas dzīvē. Jau no pašas pirmās dienas radinājām viņu pie dažāda veida apskates, braukšanas ar mašīnu, skaņām un cilvēkiem.

Līdz ko saņēmām nepieciešamās potes, meklējām vietas, kur doties kopā ar suni.

Ļoti aktīvi braukājām, gan pa pilsētām, lai maksimāli diferencētu vidi, gan iepazīstinājām ar citiem suņiem dodoties uz kucēnu skolu.

Kucēnu skoliņas galvenais uzdevums ir iemācīt pamatlietas suņa saimniekam ( jā, vairāk saimniekam, jo kucēniem bariņā koncentrēties grūti) un ļaut saostīties, padauzīties un padraudzēties ar citiem, dažāda lieluma suņukiem.


Mēs meklējām dažādus maršrutus, lai pašiem interesanti un sunim arī būtu ko darīt.

Šeit gan man jāsaka ir gan foršie stāsti, gan dziļas vilšanās. Sākšu ar slikto, lai stāstu varu beigt uz pozitīvas nots.


Divas man lielas vilšanās ir Jelgava un Pāvilosta.

Jelgavā esmu regulāri un regulāri eju cauri Pasta salai. Un ikreiz kā turp eju, mani kremt zīme 'Suņiem ieeja aizliegta.' Man nav īsti skaidrs kāpēc tik skaistu pastaigu vietu vajag tā ierobežot. Vai suņu 'kūciņu dēļ'? Vai tiešām joprojām dzīvojam laikā, kad suņi jātur pa gabalu no cilvēkiem. Nezinu. Diemžēl, viens skaists un ērts pastaigu maršruts mums iet secen.

Otra mana šī pavasara lielā vilšanās ir Pāvilosta. Es jau tik sen kalu plānus kā tur vasarā atpūtīsimies, bet atkal zīme - Suņiem aizliegts. Gan pludmalēs, gan molā, kur izbūvēts skaists gājēju ceļš. Atkal rodas jautājums - kāpēc? Tur tik ļoti uzsvērta suņu klātesamības nevēlēšanās, ka pat uz Info centra durvīm liela zīme uzkabināta. Nez, vai Info centrā saimnieko kaķi? Aizbraucām vīlušies un sarūgtināti.


Bet par labo!

Ir daudzas skaistas pilsētas, kurās suņi ir tiešām gaidīti viesi un, kur pat uzstādītas speciālās miskastes, kas savākšanu 'aiz suņa' padara daudz vieglāku (un manuprāt, tai vajadzētu būt tikai normai).

Mani iepriecina arī veikali un kafejnīcas, kur drīkst ieiet ar suni. Piemēram, liela uzslava Dinozoo, kur ieejot mūsu Kiwi jau luncina asti un vienmēr saņem jaukus vārdus no pārdevējām. Jā, tas ir dzīvniekiem paredzēts veikals, bet tas māca arī kā sunim uzvesties.


Savu terašu sezonu atklājām ''Ribās'', kas Ragaciemā cienā ne tikai ar gardām picām un grilla ēdieniem, bet arī ķepaiņus sagaida mīļi un ar vēsu ūdens bļodu. Bijām patiešām ļoti priecīgi pārsteigti un arī citi apmeklētāji smaidīja par to cik Kiwi pacietīgi, asti luncinot, sēdēja man līdzās pie galdiņa. Un es zinu, ka šādas vietas ir daudz, tikai jāmeklē. Kā piemēram, jau nevaru sagaidīt kad varēsim visi aizbraukt uz Andalūzijas suni, kur suņiem pat sava ēdienkarte.

Šādas vietas mani iepriecina un aicina dalīties ar citiem.

Lielisks palīgs šādu vietu atrašanā ir mājaslapa https://www.arsuni.lv/ un viņu Instagram konts, kurā apkopotas vietas, kur forši doties kopā.

Kiwi Dubkalnu karjerā

Kopumā, viss ir atkarīgs no saimnieka un saimnieka dzīvessveida. Mēs cenšamies meklēt risinājumus, kur varam doties ar Kiwi un audzināt suni, kam nav sveša sabiedrība, dažādi cilvēki un dažādas vides.

Vēl ko varu ieteikt - nekautrēties jautāt. Piemēram, Iecavā ir forša sušī kafē, kur var paņemt ēdienu līdzņemšanai. Tomēr, ejot pastaigā ar Kiwi, es vairumā vietu nevaru ieiet ne uz minūti kopā ar suni. Bet pie ēdiena pasūtīšanas es vienkārši pajautāju, vai drīkstu pēc tā ienākt ar suni. Un manuprāt, nav iemesls kāpēc to nevarētu, protams, ja suns ir labi audzināts un momentā neizārdīs visu apkārt esošo, bet tā jau ir saimnieka atbildība.





Tādēļ, lai veiksmīgi socializētu kucēnu un audzinātu suni, kas māk un var dzīvot sabiedrībā, ir vērts likt lietā izdomu un tiešām iesaistīties procesā.


Mēs ar Kiwi ļoti priecāsimies, ja sekosiet līdzi mūsu facebook lapai Mūsu ķepas un ja rodas jautājumi - noteikti atbildēsim.


Te dažas bildes no mūsu piedzīvojumiem un līdz nākamajai reizei! :)








323 views0 comments

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page