top of page
Search
  • Writer's pictureMarta Lagzdiņa

Ne vienmēr ir saulaini

Kad runāju par suņiem, man vienmēr gribas būt pozitīvai un stāstīt labo, bet tomēr, veidojot šo blogu, nevēlos radīt ilūzijas, ka vienmēr ir skaisti un viegli. Ar suņiem, tāpat kā ar visu dzīvē, ir tā otrā puse.

Kad ņēmām Kiwi es biju gatava uz visu- gan labo, gan slikto, bet arī man ir dienas, kad nolaižas rokas, kad gribas padoties, kad paliek par grūtu. Par laimi šī sajūta pāriet ātri un man ir atbalsta komanda, bez kuras es nu nekādi nevarētu tikt galā.


Situācijas ir dažādas, bet es gribu parunāt par tām, kuras savā ikdienā es redzu visvairāk vai par kurām, mācoties par kinologu, nākas dzirdēt visbiežāk.


Suns ir dārgs prieks

Šis nav stāsts par kucēna cenu , par kuru šausminās ik viens, kam tas ir pirmais kucēns vai nav pieredze ar šo tēmu, bet par izmaksām, kas nāk pēc tam.

Protams, var paņemt suni no patversmes, barot ar ko pagādas un ļaut tam dzīvot kā ir. Jā, tā var, bet vai tā vajag? Pret šādu suņu turēšanu es esmu kategoriski pret. Šeit atgādināšu suņa labturības priekšnoteikumus jeb ''sunim ir tiesības uz..."

  • Veselību un veternārmedicīnisko aprūpi

  • Drošu un atbilstošu dzīves vidi

  • Atbilstošu pārtiku

  • Kompāniju un sabiedrību

  • Brīvību būt sunim.


Sāksim ar veterinārmedicīnisko aprūpi. Ilūziju nav - veterināra apmeklējums, izmaksu ziņā, ar neko neatšķiras no cilvēku ārsta apmeklējuma. Es pat teiktu - bieži vien tas ir pat dārgāk.

Kad pirmo reizi ar Kiwi risinājām nelielas veselības problēmas, arī man palika sava maciņa žēl. Konkrētajā situācijā - ārsta apmeklējums, asins analīzes, 2 zāļu/vitamīnu šprices, zāles (10 dienām) un specializētā barība, atlabšanas periodam = 110 eiro (ar 13% atlaidi un 'uzkrājumu' DinoZoo kartē, bez tiem ~ 150 eur). Jā izklausās šausmīgi, bet tā ir realitāte.

Vai cits stāsts - nesen pasūtiju Kiwi vitamīnus 3 mēnešiem un probiotiķi, gremošanas problēmu risināšanai - atkal bez 50 eur neiztikt.




Arī pat ja veselības problēmu nav, izmaksas ir un augot sunim, tās palielinās.

Kvalitatīva suņu barība un našķi ir diezgan dārgi. Neesmu speciālists svaigbarošanas jautājumos, tādēļ par tās izmaksām komentēt nemācēšu, bet īsumā par Kiwi barošanas izmaksām.

Sausā barība ~ 2 mēnešiem, izmaksā ap 50 eiro. Piedevas, ko pievienojam barībai (piemēram, biezpiens, lakto jogurts, olas, dārzeņi un gaļa) aptuveni 30 eiro/mēnesī. Dārgākie protams ir našķi. Lai gan bez tiem var iztikt, tomēr mums tas atvieglo gan treniņu procesu, gan ikdienā iepriecina suņuku. Našķi, ko pērkam mēs vidēji maksā 2-4 euro par paciņu, kas ir ~100 -200 grami.


Un, protams, ''aprīkojums''. Šeit izmaksas un nepieciešamības ir dažādas, bet īsumā par to, ko esam pirkuši mēs un cik tas ir maksājis:

  • Būris, kurā iekārtojām guļvietu - 60 eiro.

  • Mantiņas (pārsvarā pasūtu Aliexpresā) no 2-5 euro.

  • Kakla siksna+pavada+iemaukti - komplektā vidēji 20 eiro.

  • Automātiskā siksna lielam suni 25 eiro.

  • Bļodiņas 3-6 eiro.

  • Suņu kopšanas līdzekļi + ķemme 5-10 eiro.

Un šis ir tikai mazumiņš. Es jau kā aizrautīgs suņu saimnieks, esmu apkrāvusies ar visādiem nieciņiem, sīkumiņiem un dažreiz nevajadzīgiem pričendāļiem. Arī tie ir diezgan padārgs prieks.


Visiem ir un būs viedoklis

Es nestādos priekšā, kādai viedokļu gūzmai jāiziet cauri jaunajiem vecākiem, par bērnu audzināšanu, bet par suņu audzināšanu esmu dzirdējusi 1001 viedokli, padomu un ieteikumu. Jā, daži no tiem man tiešām ir palīdzējuši un bijuši patiesi noderīgi, bet lielākā daļa no tiem man šobrīd jau skan kā jociņi.

Jā, es esmu suņa saimnieks - iesācējs. Jā, Kiwi ir mans pirmais apzinātais, 'uz mani pilna atbildība' suns. Jā, es tikai mācos par kinologu un vēl nemāku pilnībā savas zināšanas ielikt praksē. Jā, arī es asarām acīs zvanu mammai pēc padoma vai satraukta vēršos pie audzētājas. Jā! Tas viss ir par mani.


Gribēju tikai pateikt - Ja Tu esi jaunais, satrauktais saimnieks un kāds Tev izsaka viedokli par Tavu suni, kad Tu zini, tas ir tālu no patiesības, neņem ļaunā. Cik cilvēki, tik viedokļi. Un visiem gribas izteikt savējo, bet tas nenozīmē, ka Tev tie ir jāņem vērā!

Protams, sākumā ir grūti pieņemt visas pamācības un viedokļus, kas nāk pār tavu galvu. Arī es pārdzīvoju, bet tagad man ir izkristalizējušies tie, kurus ņemt vērā un kurus ne. Manā gadījumā tie ir mani tuvinieki, kas ikdienā dzīvo ar Kiwi kopā un redz, kas ir labāk un kas ne. Audzētāja, kurai ir liela pieredze ar labradoriem,. Vetārste, kas pati ir audzējusi labradorus. Un mans lieliskais kinologu kursa biedru kolektīvs, kurā ir pieredzējuši suņinieki.


Nedaudz humoriņam par to, ko man ir nācies dzirdēt no cilvēkiem, kuriem acīmredzami ir 0 pieredze ar suņiem:

Kiwi, nepilnu 2.5 mēnešu vecumā
  • Kiwi ir pārbarota (2.5 mēn vecumā), Kiwi ir par tievu (7 mēn vecumā). Kāda korpulenta dāma ieraugot Kiwi pavisam mazā vecumā (aptuveni 2.5 mēnešu vecumā) izsaucās - Ak, jūs to suni esat pārbarojuši!- Ik viens kurš zina kā izskatās kucēns, šādu komentāru neizteiktu, bet... 😂 Vai tagad regulāri dzirdu, ka Kiwi ir tieva, smalka, nebarota...

  • Nav īsts labradors. Par neatbilstību šķirnei es arī ik pa laikam kaut ko dzirdu. Īpaši, ka krāsa nav īstā, tāds maziņš, tikai līdzīgs labradoram utt. Pārsvarā sveši cilvēki uz ielas nāk klajā ar šiem komentāriem.

  • Jums jāmāca komandas, pareizi. Reiz kāds vīrietis man steidzās palīgā ar viedokli, ka kucēnam jāmaca pamata komandas - sēdi, guli un tas jādara pareizi. Mūsu saruna krasi mainījās, kad pieminēju, ka mācos par kinologu... 😂

Protams, ir arī skaistie stāsti, kad satiekam cilvēkus, kas grib vienkārši parunāties vai nāk klāt, jo ''mums ir arī ir/bija labradors''. Par tādiem ir liels prieks.



Pieredzes un zināšanu trūkums

Kopš esmu sākusi iedziļināties suņu lietās, esmu uzzinājusi tik daudz stāstu, kad cilvēku nezināšana un rīkošanās ar nepiemērotiem instrumetiem savam sunim var nodarīt ļaunu.

Sākot no pavisam fundamentālām lietām kā kopšana un barošana līdz pat šokējošiem lēmumiem, kas var atstāt uz suni nopietnas sekas.

Lai gan nepavisam neesmu suņu barošanas eksperts, tomēr varu teikt, ka tik bieži redzu kā cilvēki informācijas trūkuma dēļ baro suņus pavisam nepareizi. Šeit mans ieteikums - palasīt inernetā par kaitīgajiem produktiem sunim. Tas jau ir labs sākums. Un atcerēsimies galveno - suns nav cilvēku pārtikas atkritumu pārstrādes stacija. Sunim ne pa visam nevajag to, ko ēdam mēs. Īpaši garšvielām un piedevām bagātu uzturu.

Vēl viens virziens, kurā nezinošie saimnieki pavisam šauj greizi - suņu audzināšana un apmācība.

Nesen mani šokēja kādas paziņas jautājums - Vai viņas kucēnam vajagot elektronisko kakla siksnu?

Iemesls - kucēns nemāk iet pie pavadas. Vēl viens iemesls - viņa tādu redzējusi paziņas sunim. Lieki piebilst, ka šķirne viegli apmācāma un kucēns pavisam jauns.

Šī saruna man lika aizdomāties un pētīt šo jautāumu dziļāk.

Jāsāk ar to, ka kucēns ir jāmāca staigāt pie pavadas regulāri un šis process nav viegls. Ekelktroniskā kaklasiksna neprofesionāļa rokās ir bīstama. Protams, izlasot reklāmu internetā liekas - o, cik forši! Suns uzreiz visu mācēs. Tikai neviens nepasaka, ka šīs siksnas neprasmīga lietošana suni var sabojāt, padarīt agresīvu vai tieši otrādi bailīgu.

Arī par agresīvām apmācības metodēm nākas dzirdēt bieži. Šeit jāatgādina, ka suns ir saprātīgs dzīvnieks, nevis mežonis, kas jāiebiedē.


Tādēļ, lai būtu vairāk saulainu dienu, domāsim loģiski un ja informācijas trūkst - nebaidīsimies jautāt, meklēt, interesēties.

Nākamreiz, atgriezīsimies pie jaukākām tēmām un priecīgākiem stāstiem.


Ar saulainiem sveicieniem,


Marta&Kiwi




134 views0 comments

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page