top of page
Search
  • Writer's pictureMarta Lagzdiņa

Pastaiga - fiziska nodarbe vai ikdienas rituāls?

Vai esi kādreiz aizdomājies - kāpēc vispār nepieciešamas pastaigas ar suni? Vai tā ir tikai iespēja nokārtot dabiskās vajadzības, vai neaizstājama aktivitāšu daļa?


Suņi ir dažādi un to vajadzība pēc aktivitātēm arī ir dažāda. Vieniem nepieciešamas stundām garas, intensīvas pastaigas, citi priecāsies par īsākām un mierīgākām pastaigām, bet ikvienam kā sunim, tā saimniekam tās nāks par labu. Tomēr - kā zināt cik garas un biežas pastaigas nepieciešamas tavam ķepainim?


Jāsāk ar to, ka lielu lomu spēlē suņa šķirne, dzīvesveids un vecums. Suņa šķirne ir tā, kas diktē gan izturību, gan ātrumu un aktivitāšu daudzumu. Arī dzīvesveids un vecums nosaka to, cik garas pastaigas nepieciešamas. Suņiem pusaudžiem un pieaugušiem suņiem ir nepieciešamas krietni vien garākas un intensīvākas aktivitātes, nekā kucēniem un senjoriem.


Kādas pastaigas nepieciešamas kucēnam?


Kucēnu pie garām un intensīvām pastaigām jāpieradina pakāpeniski, jo pārmērīga fiziskā slodze var ietekmēt tā attīstību un locītavu veselību. Straujajā augšanas posmā uzmanīgi jāizvēlas pastaigu garumi un attālumi. Kucēniem piemēroto pastaigas ilgumu var aprēķināt pēc pavisam vienkāršas formulas 5min*kucēna vecums mēnešos, tātad 4 mēnešu vecam kucēnam piemērotas 20 minūšu pastaigas. Kā arī līdz 12 nedēļu vecumam nevajadzētu suņukiem ļaut patstāvīgi kāpt pa trepēm, īpaši uz leju - tas var traumēt elkoņus un muguras priekšdaļu. Lielo šķirņu suņiem, arī labradoriem, vajadzētu kāpšanu ierobežot līdz vismaz 6 mēnešu vecumam.






Pastaigas pieaugušam sunim


Pieņemot, ka suns fizisko pieaugšanu sasniedzis 18 mēnešu vecumā (mazās šķirnes ātrāk, lielās vēlāk), šajā laikā sunim var dot maksimālu slodzi kā treniņos tā pastaigās. Ir suņu šķirnes, kam nepieciešama augsts aktivitātes līmenis, kā piemēram, retrīveriem, spanieliem, kollijiem, pointeriem un vācu aitu suņiem. Šo šķirņu pārstāvjiem vajadzēs garākas un aktīvākas pastaigas. Mazajām šķirnēm, pietiks ar nelielām, 30 minūšu pastaigām. Sunim novecojot, arī pastaigu apjoms jāsamazina, bet to nedrīksti izslēgt pavisam, lai uzturētu labu fizisko formu un nodrošinātu sunim interesantu ikdienu.


Dažādas pastaigas


Var šķist, ka pastaiga ir tikai pastaiga. Tomēr, lai dažādotu gan suņa, gan saimnieka dzīvi, arī pastaigām vajadzētu būt dažādām. Jāatceras, ka pastaiga nav tikai tualetes apmeklējums vai iespēja uzturēt fizisko formu, bet arī veids kā sunim iegūt jaunu informāciju un nogurdināt prātu. Esmu apkopojusi 3 veidu pastaigas, kas varētu uzlabot Tava suņa dzīvi un dažādotu jūsu ikdienu:


  • Ošņāšanās pastaiga - protams, pastaiga nepieciešama fiziskajai veselībai, bet pa īstam suni nogurdināt var kaut kas pavisam cits kā skriešana vai iešana. Lielāko nogurumu suns sasniedz ošņājoties un graužot. Ošņāšanās pastaiga ir lielisks veids kā suni mentāli nogurdināt un ļaut tam uzņemt jaunu informāciju. Koku, stabiņu un ceļmalu apostīšana sunim ir kā Instagram skrollēšana. Vismaz reizi nedēļā ļauj savam sunim pastaigas laikā lēnām apostīt visu, ko sirds kāro. Jā, pastaiga būs lēna un soļu skaitītājs griezīsies lēni, bet suns būs noguris mentāli un saņēmis jaunu informācijas devu.

  • Intensīvā – skriešana, kāpšana, aktīva soļošana. Intensīvā pastaiga ir kā fizisks treniņš. Šīs pastaigas labāk plānot dabā - mežā, piejūrā vai uz kādas nomaļas takas. Ideālā variantā, ja vari suni palaist vaļā, lai tas izskrienas pēc savas patikas. Tikai atceries, suni laid bez pavadas tikai tad, ja esi 100% pārliecināts par vides drošību un to, ka varēsi suni atsaukt, ja tas būs nepieciešams. Ja tomēr neesi pārliecināts par vidi vai suņa paklausību, izvēlies vai nu Flexi tipa pavadu vai aktivitātes organizē nožogotā teritorijā.

  • Socializēšanās pastaigas - sunim ir nepieciešamas dažādas vides, lai tas bez problēmām iekļautos cilvēku pasaulē. Nepietiks ar garām pastaigām pa mežu vai mazu maršrutiņu pa piemājas rajonu. Lai suns justos ērti, nebaidītos un izprastu dažādas situācijas, tās tam vienkārši ir jāparāda un pastaiga ir lielisks veids kā apvienot patīkamo ar lietderīgo. Dažāda tipa vietas, cilvēku daudzums, citi suņi un skaņas - tas viss palīdzēs suni socializēt. Atgādināšu, ka socializēšana nav tikai suņu savstarpējā iepazīstināšana, bet arī suņa iepazīstināšana ir dažādību, kas mūsu vidē sastopama (Par kucēnu socializāciju vairāk lasi te).

Pastaigu problēmas


Gatavojot šo rakstu, es savlaicīgi apvaicājos saviem suņu draugiem, kādas ir galvenās pastaigu problēmas, ar ko ikdienā nākas saskarties. Šeit būs 3 visbiežāk pieminētās.


  • Komunikācija ar cilvēkiem un suņiem - Tāpat kā cilvēku pasaulē tas bieži notiek, arī suņi ne vienmēr māk atbilstoši komunicēt, gan ar saviem sugas brāļiem, gan mums - cilvēkiem. Ne visi suņi ir draudzīgi un grib sasveicināties un ne visi cilvēki grib, lai tiem tuvojas svešs suns. Saprast, kāpēc cilvēks varētu negribēt, lai suns tam pienāk klāt, paosta vai sliktākajā gadījumā uzlec virsū, ir daudz vienkāršāk kā saprast kāpēc šo varētu negribēt cits suns. Tāpēc, vedīsim suņus ciešā pavadā blakus, kad pretī nāk cilvēki vai citi suņi. Ja sunim rodas vēlme sasveicināties, vispirms vienojies ar suņa saimnieku vai drīkst pienākt klāt un tikai pēc tam ej klāt saostīties.

  • Kas sunim mutē? Viena no biežāk sastopamajām problēmām, ko piemin suņu saimnieki ir netīrība uz ielām. Un tikai tagad, kad mana ikdiena ir pastaigas pilsētvidē, es ievēroju cik daudz ēdiena atlieku ir uz ielām. Tāpēc, dodoties ar suni pastaigā, vienmēr seko līdzi vai netiek paķerts kāds gruzis. Tas var beigties dažādi gan ar nelielām vēdergraizēm, gan pavisam bēdīgi. Kiwi reiz atrada ‘zīlīšu speķi’ ar visu naglu, tieši gabala vidū. Bail iedomāties, kāds būtu rezultāts, ja viņa mēģinātu to apēst.

  • Savāc aiz sava suņa. Mani pārsteidz, ka suņu saimnieki, kas savus suņus ved vienā un tai pašā maršrutā ik dienu, nesavāc aiz saviem mīluļiem. Nesaprotu kā var pašam patikt tur mīcīties pa vienām un tām pašām čupiņām. Tāpēc, savāc aiz sava suņa! Tas ne tikai padarīs patīkamāku vidi citiem, bet arī Tev! Ir varianti, kā neaizmirst maisiņu mājās. Piemēram, maisiņu turētājs, kas piestiprināms pie siksnas vai vienkārši ieliec pāris maisiņus savā virsjakā.




Pastaigu laukums


Pavisam nesen sociālo tīklu vidē pavīdēja ziņa, ka manā dzimtajā pilsētā tiek plānots suņu laukums. Lai gan pati tur ikdienā neesmu, nopriecājos, ka pilsēta attīstās un sabiedrība kļūst atvērtāka. Tā es domāju līdz izlasīju komentāru gūzmu… Tik daudz negāciju, tik daudz kļūdainu pieņēmumu un nezināšanas. Šoreiz pastāstīšu savu viedokli un jums ir visas tiesības man nepiekrist.


Sākšu ar to, ka paskaidrošu, kas tad īsti ir suņu pastaigu laukums...


Suņu laukums/suņu pastaigu laukums - droša, suņiem piemērota, nožogota teritorija ar vai bez šķēršļiem, kas publiski pieejama jebkuram suņu saimniekam. To var izmantot lai palaistu suni paskriet, paspēlēties un komunicēt ar citiem suņiem, kā arī indivuāli suni trennēt. Visas šīs darbības veicamas netraucējot citus laukuma apmeklētājus.


Pirmkārt, viens no populārākajiem viedokļiem bija, ka tā būs smirdīga un skaļa vieta. Lasot šos komentārus, man likās smieklīgi - vai šie rakstītāji klātienē ir redzējuši suni? Vai iespaids ir tāds, ka suņu laukumā smirdēs kā kūtī? 😄 Patiesībā suņu laukumi ir tīra vieta, jo to apmeklētāji ir ieinteresēti turēt to tīru un kārtīgu, lai tā būtu droša vieta viņu mīluļiem. Skaļa? Reti, kad suņi dauzoties vai skrienot rej un rej tā, lai tas traucētu apkārtējos. Otrkārt, manuprāt, suņu laukumi nav vieta grupu nodarbībām, bet gan iespēja ikvienam, jebkurā laikā to apmeklēt. Jā, individuālās apmācības ir iespējamas laukumu teritorijā, ja vien tas neietekmē citu apmeklētāju iespējas pilnībā izmantot laukumu. Iedomāsimies situāciju, kad publiskajā bērnu laukumiņā kāds sporta treneris rīkotu sporta nodarbības - tas liegtu pilnvērtīgi izmantot laukumiņu, gan pilnvērtīgi vadīt nodarbību. Tāpēc, pēc manām domām, šādos laukumos nav nepieciešams piesaistīt grupu nodarbību norisi.

Un visbeidzot, ne visiem suņiem ir nepieciešams apmeklēt suņu laukumus un brīvā formā socializēties ar citiem suņiem. Ir suņi, kas ir agresīvi, bailīgi un kautrīgi. Jā, jā - kautrīgi. Arī mēs Kiwi esam novērojuši kautrību vai intraverta pazīmes, t.i. - viņai nepatīk socializēties lielos baros, bet gan spēlēties ar suņiem 1 pret 1. Un tas ir normāli. Tāpēc, nedomāju, ka suņu laukumu apmeklējums ir obligāts un nepieciešams, vai katram piemērots.


Atceries, pastaiga ar suni ir ne tikai fiziska nodarbe, kas nāk par labu kā Tev, tā tavam sunim, bet arī veids kā stiprināt savstarpējās attiecības un dažādot suņa ikdienu! 🐾





165 views0 comments

Kommentit


bottom of page